Viskrievijas kauss 2016 – laikām

Posted on

DSCF189015.-18.septembrī. 2016.gadā Krievijā, Smoļenskā notiks Viskrievijas kausa sacensības laikām pa mežacūku aplokā un piesietu lāci.
Sacensībās piedalīsies laiku audzētāji no Baltkrievijas, Ukrainas, Jakutijas, Moldovas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas. Tā ir interesanta pieredze un iespēja pavērot, kā suņus apmāca kaimiņvalstīs.

Nolikums krievu valodā šeit!

Tuvākie pasākumi – Austrumlatvijas zonālā izstāde

Posted on Updated on

Jūlijs 2, 2016. LMKA Austrumlatvijas zonālā medību šķirnes suņu izstāde. Ļaudonas pagasts, Madonas novads. Atklāšana pl.11.00, reģistrācija no pl.09.00. Pēc izstādes pl.13.00 notiks seminārs. Semināra tēma – medību suņu izmantošana ĀCM riska skartajās teritorijās. Semināra vadītājs LMKA kinologs-eksperts Aldis Bondars.

Info : Aldis Bondars 29496225

LMKA ievēlēta jauna valde un valdes priekšsēdētājs

Posted on

Jūnijā, Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības (LMKA) biedru sapulcē vienbalsīgi ievēlēts jaunais organizācijas vadītājs. Amatā iecelts kinologs, darba pārbaužu eksperts un mednieks Raimo Jansons. Vienlaikus valdes sastāvā ir apstiprināti Normunds Salmiņš, Aldis Bondars, Māris Konošonoks un Andris Čoičs.

Bojāgājuši dzīvnieki uz ceļiem. Kas tos savāc?

Posted on

Bieži nākas braukt pa Latvijas ceļiem, un nereti esmu redzējis sabrauktus dzīvniekus. Kas tos savāc? 
ERVĪNS KULDĪGAS NOVADĀ

Par bojāgājušiem dzīvniekiem uz valsts nozīmes ceļiem jāziņo VAS “Latvijas valsts ceļi” Satiksmes informācijas centram pa diennakts tālruni 65025555.

Ja mirušus dzīvniekus redzat uz pašvaldības vai apdzī­votu vietu ceļiem, jāzvana attiecīgajai pašvaldībai.

Par vairāk nekā diviem ievainotiem vai bojāgājušiem dzīvniekiem jāziņo operatīvajam dienestam pa tālruni 112.

Rīgas pašvaldības teritorijā (bet ne privātajā īpašumā) bojāgājušus dzīvniekus savāc un apglabā SIA “1960”, tālr. 29294952, 26132132. Izdevumus sedz Rīgas dome.

Bojāgājušus dzīvniekus to iznīcināšanai var nodot arī SIA “Reneta”, tālr. 63822498 vai 29337148..

Palšāka informācija LA.lv.

Cik reāls pamats bažām, ka suņu slimības izraisītājs var nonākt cilvēka pārtikā?

Posted on

suni_slimibaPiektdien, 8.aprilī tikās ar Latvijas Ārstu biedrību (LĀB), Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) vadība un suņiem letālās polineiropātijas cēloņu pētījumu grupas pārstāvji. Jāpiebilst, ka suņiem letālās polineiropātijas viens no simptomiem ir megaesophagus, kas oficiāli apstiprināts vairāk nekā 200 suņiem.

Pētījuma vadītāja profesore Ilze Matīsa–Van Houtana prezentēja slimības cēloņu izpētē līdz šim paveikto un atbildēja uz visiem mediķus interesējošajiem jautājumiem, no kuriem galvenais – vai ir reāls pamats sabiedrības bažām, ka līdz šim neatklātā suņu saslimšanā vainīgā viela varētu nonākt cilvēku pārtikā.

Kā zināms “Tukuma Straume”, kuras ražotā sausā suņu barība tiek pieminēta pētījuma ietvaros, nodarbojas ar graudu pirmsapstrādi, kā arī piedāvā pārtiku ne tikai mājas mīluļiem, bet arī lauksaimniecības dzīvniekiem, kuru produktus vai gaļu pārtikā lietojam mēs, cilvēki.

Ar visu rakstu var iepazīties LA.lv šeit!

Vismaz 200 slimo un mirušo suņu. Zemkopības ministrija sabotē līgumu par līdzekļu piešķiršanu pētījumam?

Posted on

12032794_208851226141235_8459540481276782619_o-664x49823.martā “Tukuma Straume” valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks paziņoja, ka suņu barības zīmola “Dogo” ražotājs jau esot piešķīris nepieciešamos 30 000 eiro, lai turpinātu suņiem nāvējošās barības vada dilatācijas, jeb megaesophagus polineiropātijas pētījumu nākamo posmu. Tik ziņots, ka pētnieku komanda, Zemkopības ministrija (ZM) un “Dogo” barības ražotājs esot panākuši vienošanos par sadarbību. It kā viss skaisti…

Taču šonedēļ medijos parādījās arī Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) relīze. Tajā skaidri paziņots, ka ZM un zinātniskā institūta (ZI) “Bior” piedāvāto līguma nosacījumu un izteikti negatīvās, autoritatīvās attieksmes dēļ, pētnieku grupa neparakstīs vienošanos par pētījuma turpināšanu. Piemēram, viens no piedāvātā līguma punktiem paredz, ka konsultācijām ar ekspertiem pētniekiem vajadzētu lūgt ZI „Bior” atļauju. Šis un citi ierobežojoši līguma punkti, nozīmē, ka produktīva darba vietā pētnieki lielu daļu laika tāpat kā šobrīd, cīnītos tikai par iespēju veikt pētījumu. Līdz ar to nevar būt runas par kaut kāda finansējuma piešķiršanu, jo līguma nav un naudu pārskaitīt vienkārši nav kam. Jau ziņots, ka pētījuma turpināšanai ir nepieciešami vien 30 000 eiro.

Kā zināms, pērn ZM, kurai būtu jācīnās par cēloņu noskaidrošanu un savas valsts pilsoņu un to īpašuma, kāds noteikti ir arī suns, drošību, gada sākumā atteicās finansēt pētījuma turpinājumu, kā arī nolēma neatļaut izmantot ZI “Bior” citus līdzekļus pētījuma pabeigšanai. Interesanti ir tas, ka saskaņā ar pētījuma plānu, pirmajā posmā pētīja pamatā tikai suņu audus, bet barības paraugos pārbaudīta tikai smago metālu un dažu ķīmisku vielu klātbūtne, un to daudzuma atbilstība Eiropas regulām un normām. Viss lielais kaitīgo vielu pārbaužu apjoms, tas ir ap 200 000 iespējamo saslimšanas cēloņu, bija iekļauts pētījuma otrajā daļā. Kad pienāca laiks uzsākt šos testus, ZM pētījumu apturēja un atteicās finansēt tā tupinājumu.

Ar visu rakstu var iepazīties LA.lv šeit!

Foto no Facebook.com

Latvijā medību suņiem darba spējas jāpierāda ar mežacūku, Krievijā tie stājas pretī arī lācim

Posted on

Screen Shot 2016-03-28 at 13.58.07Pavasaris ir labākais laiks medību suņu novērtēšanai, nospriedusi Latvijas Mednieku kinoloģiskā apvienība, tāpēc šosezon martā sarīkotas pat divas izstādes – Jelgavas un Daugavpils novadā. Pēc aktīvas dzinējmedību sezonas suņi vēl ir labā fiziskajā formā un izskatā, turklāt vēl nav sākusies akota maiņa – skaidro apvienības vadītājs Normunds Salmiņš, pats aizrautīgs laiku audzētājs ar desmit gadu pieredzi. Latgales izstādē darba pārbaudēs iemēģināts nupat Daugavpils Mednieku un makšķernieku saimniecības izveidotais medību suņu apmācību centrs Demenes pagastā – vērtīgs jaunums tās puses medniekiem. Latvijā suņu medību spēju novērtējums parasti notiek ar mežacūkām, N. Salmiņš ir pārliecināts, ka visprecīzākais tests tieši laiku talanta pārbaudei ir satikšanās ar lāci.

Latvijas Pirāts pret Maskavas lāci

Normunda Salmiņa koši dzeltenās mājas pagalmā suņu voljeram atvēlēta ievērojama vieta – katra iemītnieka dzīves telpa iekārtota apmēram 12 kvadrātmetru lielā teritorijā ar nojumi, būdu un atklātu zemes laukumu. Sētas redzamā daļa slejas gandrīz divarpusmetru augstumā, taču krietns žoga gabals ierakts arī zemē. Laikas ir sparīgi racēji, nosmej saimnieks un pastāsta, kā viņa pats pirmais suns Džefrijs pusotras stundas laikā izracies pa sētsapakšu, lai tiktu pie kucītes.

Džefrijs jau aizsaulē, tāpēc no desmit laiku ganāmpulka fotografēšanai tiek izvēlēts Pirāts – ļoti temperamentīgs trīsgadīgs Rietumsibīrijas laikas suņupuika, kurš priekā par tikšanos ar Normundu nav mierā noturams. Vēl šogad janvārī tas savu enerģiju varēja parādīt starptautiskās sacensībās Maskavā, stājoties pretim lācim. Sunim, kas apmēram 50 metru attālumā no lielā dzīvnieka tiek palaists vaļā, par to noteiktu laiku jāizrāda interese. Individuālā vērtējumā Pirāts ieguvis trešo vietu, kā arī trešās pakāpes darba diplomu, tikai par pāris ballēm atpaliekot no pasākuma līdera. Tādu gaisa gabalu uz darbaspēju pārbaudēm Normunds savus suņus ved kvalitatīva ciltsdarba dēļ. No pieredzes varot teikt, ka laikām, kas, kaut vai tikai parādot interesi par lāci, arī pēcnācēji uzrāda izteiktāku mednieka talantu. Aplokā ar mežacūku sunim uzmanība pret dzīvnieku jānotur vismaz 10 minūtes, citādi mežā var gadīties visādi, nosaka suņu audzētājs. Pārus viņš veidojot no reāli strādājošiem, kā arī to asinslīniju eksemplāriem, kas sevi pierādījuši tieši kontaktā ar lāci. Medību instinkti 70% tiek nodoti ģenētiski, skaidro Normunds,­ taču ne vienmēr pēcnācēji esot tikpat čakli mednieki kā viņu vecāki. Cik nav gadījumu, kad vecākiem ar čempionu tituliem pēcnācēji sanāk par pakāpi vājāki.

Ar visu rakstu var iepazīties LA.lv šeit!

Foto: Ilze Pētersone, LA.lv