Uncategorized

Pieejami vācu medību terjera kucēni

Posted on Updated on

Agresīvs, pret bērniem un citiem mājdzīvniekiem, neiecietīgs, kauslīgs, nepaklausīgs, burtiski neadekvāts… Ko tik nav nācies dzirdēt par šo šķirni! Patiesībā viss ir diametrāli pretēji! Jagdterjera šķirnes standartā minēts, ka suns ir gudrs un viegli apmācāms. Šis nelielais asspalvainais vai gludspalvainais mednieks viegli pielāgojas prasībām, ir pozitīvs sociālajā vidē un ārkārtīgi noderīgs jebkāda veida medībās.

Absolūti fleksibils suns. Pielāgojas jebkādiem apstākļiem un darba specifikai. Pacieš zemas temperatūras, bet viņu nedrīkst turēt voljērā. Gludspalvaino jagdu vilna neprasa kopšanu, pārejas tipa un asspalvainos suņus var izplūkāt, lai piešķirtu estētiskāku izskatu, pirms izstādes, vai vasaras sākumā. Suns ir neliels, ēd maz un nav izvēlīgs.

Par suņa raksturu tajā sacīts, ka vācu medību terjers ir: drosmīgs un uzcītīgs, izturīgs, vitāls, strādāt gribošs, uzticams un (Uzmanību!) sociāls, viegli apmācāms un neagresīvs! Tajā pašā standartā, kas ir šķirnes vaislas darba pamatu pamats ir teikts, ka pārāk agresīvi vai kautrīgi suņi, nerunājot jau par eksemplāriem ar nopietniem eksterjera trūkumiem, nedrīkst piedalīties vaislas darbā!

Par bijušās Padomju savienības teritorijā mītošajiem jagdterjera šķirnes suņiem un to audzētājiem klīst negatīvas nokrāsas mīti – jagdi esot neadekvāti, agresīvi, dzīvei ģimenē nepiemēroti. Arī tuvējo postpadomju teritorijas valstu mednieku viedokļi un pieredze, var teikt pat nostāja ir tāda pati! Un reti kuram ir vēlēšanās uzzināt kā īsti ir, vai nojausma ka šis suns var būt citādāks!
Medībās

Dzinējmedībās ziemā jagdterjers iederas, ja sniegs nav dziļāks par 15 centimetriem. Lielākās kupenās viņš vairs nevar strādāt. Kājiņas par īsām. Viņs var panākt mežacūku, bet darba apstākļi vairs nav droši, suns var iet bojā, vai gūt traumas. Šī suņi apstādina mežacūku, skrienot pa apli. Terjers ir ļoti ātrs, visu laiku rej un kustās uz riņķi un cūķim jāuzmanās, jo suns var jebkurā brīdī ieķerties kaut kur aizmugurē. Mežacūka ir spiesta grozīties sunim līdzi un nekur tālu neskrien. Protams, bars virzās pa mežu kā viens vesels, bet suns izvēlas vienu eksemplāru, griežas ap to, kamēr neatdala un nesāk virzīt ārā no masta. Jagds ir mazāks un lēnāks nekā laika, bet strādā tāpat. Vēl viena laba jagda īpašība, viņš rej, kamēr iet pa pēdām.

Vācu medību terjeru var apmācīt arī meklēt asinspēdu, kā arī pienest, jā, pienest nomedītu putnu, jo arī šis ir viens no šī daudzpusīgā suņa uzdevumiem! Protams, alas ir tā stihija! Tik jāsaprot, ka šis suns prasīs laiku un daudz darba, bet beigās – nav nekā tāda, ko vācu medību terjers nespētu izdarīt.

Avots: LA.lv

Piecas vācu medību terjera meitenes, dzimušas 2016.gada oktobra beigās – čipētas, kupētas un ar vakcināciju meklē medniekus, lai dotos uz savām jaunajām mājām. Cena 250 eiro. Tālrunis: 26739483

Mežacūka ar smaidu ilkņos

Posted on

Screen Shot 2015-07-28 at 11.29.00Sveiciens visiem medību suņu īpašniekiem! Latvijas Mednieku kinoloģiskā apvienība sāk intensīvu darbu, piedāvājot medību suņu īpašniekiem pārbaudīt savus četrkājaiņus praktiskajās medībās. Medības ir vieta, kur medību suns tiešām parāda, ko prot. Tas attiecas kā uz individuālajām, tā arī dzinējmedībām. Aploki galvenokārt ir domāti, lai medību šķirnes suni mēs iepazīstinātu ar meža dzīvnieku. Ļoti būtiski arī izvērtēt laiku, kad to darīt, lai suns nebūtu par jaunu, zāle par garu, sniegs par dziļu, jo jāsaprot, ka dzīvnieki, kas dzīvo aplokos, ļoti labi zina, ka jūs vēlaties viņus tramdīt ar savu medību suni. Vienojoties, sarunājot un aizbraucot ar dažiem medību suņiem, viss būs labi, bet, ja dodaties uz aploku ar jaunu medību suni, kad tur notiek darba pārbaudes, un izlozējat desmito vai piecpadsmito kārtas numuru, droši varu teikt, ka mežacūka gaidīs jūsu suni un jūs ar smaidu ilkņos.

Tie medību suņu īpašnieki, kas vēlas, lai viņa medību partneris tiktu vērtēts praktiskās medībās, sazinās ar ekspertu, kas ir viņa reģionā, un uzaicina uz medībām. Informāciju par ekspertiem ir iespējams iegūt LMKA mājas lapā. LMKA ir izstrādāts nolikums par darba pārbaudēm praktiskās medībās, šķirnes medību suņu darba pārbaudi praktiskās medībās ir tiesīgs veikt viens LMKA atestēts kinologs, darba komisijā pieaicinot divus pieredzējušus medniekus no klātesošajiem. Pieaicinātie komisijas locekļi nedrīkst būt pārbaudāmā šķirnes medību suņa īpašnieki, nerunājot nemaz par ekspertu. Darba pārbaudes sarīkojamas šādās praktiskās medībās:

– dzinējsuņiem – zaķa, lapsas, aļņa, brieža, mežacūkas un pa asinspēdām;

– laikām – mežacūkas, aļņa, brieža, bebra, lūša, caunas, ūdeles, seska, medņa, mežirbes, fazāna, mežapīles un pa asinspēdām;

– alu suņiem – āpša, lapsas, jenotsuņa, mežacūkas, bebra, mežapīles un pa asinspēdām;

– putnusuņiem – mežacūkas, purva putnu, fazānu, mežapīļu un pa asinspēdām.

Aizpildot medību šķirnes suņa lauka pārbaudes protokolu, tiek norādīta svarīgākā informācija par pārbaudes veikšanu. Norāda, ar kādu dzīvnieku vai putnu tiek veikta pārbaude, suņa pases numuru, īpašnieka vārdu un viņa adresi, suņa darba novērtējumu ballēs. Vērtēti tiek darba elementi – oža (maksimums 5 balles), meklēšana (10 balles), par drosmi var piešķirt, maksimums, 20 balles, par balsi – 10 balles. Vērtē arī uzcītību, meistarību, veiklību, paklausību. Punktus summē kopā un piešķir pirmās, otrās, trešās pakāpes lauka pārbaužu diplomus. Gan medniekam, gan vienkārši medību suņu īpašniekam, iespējams, rodas jautājums – kā kvalificēts eksperts to var veikt dzinējmedībās? Viss ir pavisam vienkārši! Izmantojot, piemēram, Garmin suņu izsekošanas sistēmu, eksperts redz visu – gan suņa pārvietošanās stilu, gan riešanas intensitāti. Ja ir aizdomas, ka medību šķirnes suns slinko, ir iespēja šo ierīci pievienot portatīvam datoram un iziet cauri suņa darba maršrutam soli pa solim, izanalizējot katru mazāko sīkumu. Un tad tās ir saprotamas, korektas, laika gaitā atstrādātas un pierādītas vērtības. Sergejs Aksakovs ir paudis domu: “Es varu iedomāties medības bez šautenēm, bet nevaru tās iedomāties bez medību suņiem.”

Ar vislabākajiem novēlējumiem tieši Jums

Raimo Jansons

Dzinējmedību ierobežojumi

Posted on

DSCF1912Valsts meža dienests nosaka ierobežojumus dzinējmedību un medību ar traucēšanu rīkošanā.
Ērgļu, Dzērbenes, Gārsenes, Kaives, Krapes, Lēdurgas, Liepas, Madlienas, Mārsnēnu, Meņģeles, Raiskuma, Raunas, Sausnējas, Skrīveru, Skultes, Straupes, Taurenes, Vaidavas un Vidrižu pagastu medību platībās medības ar dzinējiem vai traucēšanu nav atļautas.
Pārējās medību platībās  II un III riska zonās medības ar dzinējiem vai traucēšanu atļauts organizēt, ja medību vadītājs nodrošina PVD noteikto medību higiēnas (medību biodrošības) prasību ievērošanu un izpildi, kā arī, ja medību tiesību lietotājs piesaka medības, norādot medību iecirkni un medību datumu, reģistrēšanai virsmežniecībā ne mazāk kā trīs darbadienas pirms plānotajām medībām.II un III riska zonās iepriekš minētajos pagastos medību suņus var izmantot, medījot ar šķirnes medību suni alās, kā arī ievainota dzīvnieka atrašanai, kad šķirnes medību suns ir pavadā. Pārējās II un III zonas medību platībās suņus atļauts izmantot, ievērojot PVD medību higiēnas prasības.

Rīkojums un higiēnas prasības šeit!

Pazudis vācu medību terjers

Posted on

DSCF3624Skrundas novada Ikaišos 11.septembrī pazudis vācu medību terjers vārdā Pipars. Sirsnīgs mednieks!

Ja ir kādas ziņas, zvanīt Andram 26077689.

Medības alās ar suņiem

Posted on

Screen Shot 2015-07-28 at 11.29.00Tuvojoties rudenim, laiks apsvērt iespēju izmantot savus alu suņus jenotsuņu medībās. Vēl jo vairāk tādēļ, ka rudens un ziemas sezonas ir tas laiks, kad mazajiem plēsējiem ir visvērtīgākais kažoks. Atgādinām, ka jenotsuns Latvijā ir invazīvā suga, kas nodara lielu kaitējumu vietējai faunai, vienlaikus izplatot tādas slimības, kā trakumsērgu un kašķi. Par laimi ir atzīts, ka Latvija ir brīva no trakumsērgas, bet tomēr risks paliek. Jenostsuns, būdams visēdājs, neskādēs nedz putnus, to mazuņus, olas – visu, kam tas tiek klāt. Piedāvājam video par medībām alas ar suņiem.

Jenotsuņu un āpšu medības alās ar suņiem

Posted on Updated on

Screen Shot 2015-07-28 at 11.35.05Āpsis sunim ir ļoti spēcīgs pretinieks, un četrkājainajam medniekam ir ļoti labi jāsaprot, ko tas dara, kā rīkojas, lai pārdzīvotu šo sīvo cīņu. Raimo Jansons video stāsta un rāda, kā notiek jenotsuņu un āpšu medības alās ar suņiem. Arī mednieka ir perfekti jāzina, kā rīkoties dažādās situācijās, jāsaprot, kas pazemē konkrētajā brīdī notiek, un kā uz to reaģēt. Lai gan suņa darbs alā ir patstāvīgs, tomēr vienlaikus notiek arī sadarbība ar mednieku.

Par mājas (istabas) dzīvnieku vakcinācijas apliecībām

Posted on

DSC07103Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)informē, ka Mājas (istabas)dzīvnieku vakcinācijas apliecības, kuras līdz šim tika izdotas veterinārmedicīnas prakses iestādēs kā apliecinājums par dzīvniekiem veiktajām vakcinācijām, vairs nebūs vienotas formas,  ar PVD logo.

Katra veterinārmedicīnas prakses iestāde, veiktās manipulācijas dzīvniekiem ir tiesīga  apliecināt   brīvā formā (iestādes izstrādātām vakcinācijas apliecībām, iestādes veidlapām un tml.), norādot šajās apliecībās informāciju par dzīvnieka īpašnieku (vārdu, uzvārdu, adresi), pašu dzīvnieku (sugu, šķirni, krāsu, dzimšanas datus, identifikāciju, ja tāda ir)  un veiktajām vakcinācijām (vakcinācijas datumu, vakcīnas nosaukumu, sērijas Nr., nākošās vakcinācijas termiņu), veterinārārsta vārdu, uzvārdu, prakses vietu, sertifikāta zīmogu, parakstu.

Mājas (istabas) dzīvnieku vakcinācijas apliecības, kuras jau ir izsniegtas, ir derīgas visu dzīvnieka mūžu.

Prakstiskais seminārs – iepazīstināt medību suni ar dzīvnieku alā

Posted on Updated on

thumb_IMG_3007_10249.-10.maijā Mālpilī notika praktiskais seminārs, lai iepazīstinātu medību suni ar dzīvnieku alā, kā arī, lai novērtētu medību suņu instinktus un darba spējas. Pasākumā piedalījās desmit vācu medību terjeru, diemžēl izpalika citu šķirņu suņu. Šķiet, ka pēdējā laikā vācu medību terjeri atkal kļuvuši populāri, sliktāk sokas ar takšiem un arī foksterjeriem, kurus vairs tik daudz medībās neizmanto.

Pirms medību suns dodas īstajās medībās, tas, pirmkārt, ir jāiepazīstina ar medījamo dzīvnieku, un, otrkārt, praktiskajos semināros ekspertiem ir iespējams novērtēt suņa darba spējas un arī medību instinktus. Tas arī ir nepieciešams, lai novērtētu, vai konkrētais šķirnes suns būtu izmantojams ciltsdarbā.

Suņa darba novērtējums:

Vācu medību terjeri

Pa jenotsuni
1. Sirsniņš īp.Linda Dombrovska, vērtējums 72 balles I diploms.
2. Bara īp. Sergejs Solovjovs, vērtējums 72 balles I diploms
3. Karat īp. Igors Borisovs, vērtējums 72 balles I diploms

Pa lapsu
1. Bara īp. Sergejs Solovjovs, vērtējums 72 balles I diploms
2. Urias īp. Boris Batalovs, vērtējums 72 balles I diploms
3. Sirsniņš īp.Linda Dombrovska, vērtējums 72 balles I diploms.

Pa āpsi
1. Bara īp. Sergejs Solovjovs, vērtējums 64 balles II diploms
2. Urias īp. Boris Batalovs, vērtējums 64 balles II diploms
3. Sirsniņš īp.Linda Dombrovska, vērtējums 64 balles II diploms.

thumb_IMG_3010_1024 thumb_IMG_2972_1024 thumb_IMG_2966_1024

Alu suns pret kažokzvēru

Posted on Updated on

12Ikvienam medniekam gribas zināt, uz ko ir spējīgs viņa suns. Taču katrs pārliecinās par sava četrkājainā palīga iemaņām un instinktiem pa savam. Kādam svarīgāks ir biedru vērtējums, kāds iztiek ar fragmentāriem novērojumiem (mežā tu ne vienmēr redzi, kur un ko dara suns), bet citi piedalās darba pārbaudēs.

Galvenais jautājums, kas rodas lielai daļai mednieku: kāpēc tas vispār ir vajadzīgs? Tāpat jau suns kaut kā mežā strādā. Latvijas Mednieku kinoloģiskās apvienības (LMKA) nacionālā līmeņa eksperts lauka pārbaudēs, mednieks ar enciklopēdiskām zināšanām un trīsdesmit gadu pieredzi Raimo Jansons kā pirmo argumentu minēja iespēju saprast, ko un kā dara suns. Kā otrā, bet ne mazāk svarīga joma sarunā tika nosaukta šķirņu saglabāšana un attīstība, proti, vaislas darbs. Jo pēc būtības pārošanai un pēcnācēju radīšanai ir piemēroti tikai tie suņi, kas atbilst šķirnes eksterjera standartam un darba īpašību prasībām. Darba diplomi un pieredze reālās medībās ceļ vaislas suņa un tā pēcnācēju vērtību. Pārāk agresīvi, nekontrolējami, patstāvīgi vai, gluži pretēji, pārāk bailīgi, nepārliecināti suņi, bez vajadzīgajiem instinktiem vaislai neder! Pārot tādus nozīmē graut daudzos desmitos vai pat simtos gadu šķirnes veidošanā ieguldīto darbu. LMKS ciltsdarba nolikums nosaka, ka medībām veidotu šķirņu suņi vaislas darbā var piedalīties, tikai iegūstot eksterjera novērtējumus izstādēs un diplomus darba pārbaudēs. Latvijas Kinoloģiskajā federācijā vaislas darba prasības nosaka šķirņu klubi. Diemžēl vairākumam šķirņu darba pārbaudes nav obligātas, lai suņi saņemtu pārošanas atļauju. Latvijā darba pārbaudes tiek rīkotas regulāri un ir iespēja izvēlēties, kur un kādās piedalīties.

Žurnāla Medības pārstāvji piedalījās alu suņu pārbaudēs dabiskajās alās ar savvaļas medījamo zvēru (šoreiz nomedīti divi jenotsuņi), ko Vaiņodes novada Kalnos rīkoja Raimo Jansons. Mežā pie iepriekš nolūkotām alām suns tiek vests pavadā, ļaujot nokārtot dabiskās vajadzības, paostīties, pierast pie vides. Pie alām pēc eksperta norādījuma suni palaiž un mudina meklēt pareizo ieeju. Bailīgs suns, kurš ilgi nelien pazemē, tiek atsaukts no pārbaudījuma. Eksperts, īpašnieks un divi mednieki izvietojas virs alas pa perimetru un seko notiekošajam pēc skaņām. Kad suns atradis zvēru, par ko liecina rejas, tam dažas minūtes ļauj strādāt un izrādīt agresiju, bet pēc tam atrok un vēro notiekošo, noķer zvēru un velk ārā. Sunim ideālā variantā jāsakampj dzīvnieks tikai tad, kad tas atrakts. Pēc tam kad to saķer eksperts, sunim jāatkāpjas. Ja suns neizrāda nekādu interesi par jau nomedītu un beigtu dzīvnieku, tas saņem maksimālo punktu skaitu par paklausību. Ja alās ir vēl kāds dzīvnieks, suni sūta iekšā atkārtoti un vērtē pārbaužu sniegumu kopumā. Pabeidzot pārbaudes, tāpat kā alu zvēru medībās, alas ir jāaizrok, virszemē viss jāsakārto – jāpārsedz uzkalns ar lapām, sniegu. Tas tiek darīts, lai pēc iespējas mazāk pazīmju liecinātu par cilvēka klātbūtni. Paies neilgs laiks, un alās atkal atgriezīsies zvēri.

6 copyPārbaudes rīko un tajās asistē tikai pieredzējuši eksperti un mednieki. Īpaša nozīme ir racējam. Brīdī, kad suns zvēru iestūmis strupceļā un jāsāk atrakšana, ir ļoti svarīgi, lai cilvēks ar lāpstu saprastu, kas un kā darāms. Iespēja, ka zvērs tiek noturēts nevis strupceļā, bet eju sazarojuma vietā, ir ne pārāk liela, bet novērotajās pārbaudēs tieši tā arī notika. Pateicoties pieredzei, Raimo Jansons noteica eju virzienu un operatīvi atraka suni, vienlaikus aizberot atzaru, kur zvērs varētu patverties. Pēcāk viņš Medībām uzsvēra, ka šis moments ir diezgan bīstams. Steidzoties, nepareizi novērtējot situāciju, var ne tikai patraucēt suņa darbu un izgāzt pārbaudes, bet var pārbaužu dalībnieku arī aizrakt vai savainot.

Kāpēc jāpūlas un jāveic alu suņu pārbaudes dabā, medību laikā? Lai kontrolētos, bet ne mākslīgos apstākļos novērtētu suņa instinktus, raksturu un darba spējas. Atšķirība ir ļoti būtiska gan vērtēšanas paņēmienu, gan suņa uzdevumu un darbības ziņā. Arī zvēra pieredzei ir nozīme. Mākslīgajās alās izmanto lapsas, āpšus un jenotsuņus, kas dzīvo nebrīvē, ar laiku tie ir iemācījušies sagaidīt suni, zina pārbaužu norisi un citas nianses. Tas sagroza dabisko kārtību. Suņi, kas regulāri piedalās sacensībās mākslīgajās alās, dabā bieži vien neprot orientēties šaurajās, līkumotajās dabiskajās ejās, apieties ar zvēru. Pārāk ātrs uzbrukums, kāds tiek prasīts mākslīgajās alās, neder dabā, medījot nepieradinātu dzīvnieku.

Darba vērtēšana

Suņa darba vērtēšanas sistēma atšķiras mākslīgajās un dabiskajās alās. Arī vēlamais rezultāts, par kuru dod visaugstāko punktu skaitu vai novērtējumu teicami, ir atkarīgs no alu veida. Mākslīgajās alās, kas tiek veidotas pamatā virszemē un ir gaužām vienkāršas pēc uzbūves (pāris apgriezieni, katls un strupceļš), izmanto pieredzējušus un pie visa pieradušus medījamos dzīvniekus. Alas tiek bieži izmantotas un ir pilnas ar daudzu suņu pēdām. Tās līdzinās lielveikalam! Bieži vien pieredzējuši medību suņi, kas ekselenti strādā dabā, mākslīgo alu pārbaudēs vai sacensībās totāli izgāžas. Tos mulsina citu suņu atstātā smarža, vai arī, saprotot, ka tādā vietā vienkārši nevar būt medījuma, viņi vienkārši neiet iekšā. Ir eksperti, kas uzskata, ka noslēguma posmā mākslīgajās alās ir vēlams, lai suns maksimāli ātri sagrābj zvēru pie rīkles un cieši tur. Šāds tvēriens skaitās vislabākais. Savukārt dabiskajās alās vislielāko novērtējumu izpelnās suns, kurš ātri atrod zvēru, iebīda to strupceļā, rej un notur uz vietas, nevis iekožas tam rīklē. Kāpēc? Jo, satverot medījumu, suns pārstāj riet un tad to nav iespējams atrast un atrakt. Tādēļ nereti sacensību čempioni, nonākot reālās medībās, jau pirmajā alā iet bojā…

Jāsaka, ka pieredzējis suns zina atšķirību starp jenotsuni, lapsu un āpsi un, ja strīpainais ir mājās, var pat atteikties iet iekšā. Tas ir galvenais diskvalifikācijas iemesls. Ja suns pārbaudēs atsakās iet alā vai izmūk ārā un ilgi nav pierunājams strādāt, to noņem no sacensībām.

Pārbaudēs tiek vērtētas trīs galvenās īpašības: niknums, neatlaidība un rejas. Līdztekus sunim jāuzrāda arī paklausība. Nepaklausīgs suns radīs bīstamas situācijas, apdraudēs pats sevi un, iespējams, klātesošos, kā arī var bojāt medījuma kažoku. Diemžēl mednieku sabiedrībā pastāv mīti attiecībā uz suņiem. Ietekmējoties no tiem, saimnieki praktiski neaudzina savus suņus. Raimo Jansons uzsver, ka nedrīkst iegādāties kucēnu, iemest to voljerā, neveltot tam pietiekami daudz laika un uzmanības, un pēcāk gribēt, lai suns strādā, kā pienākas. Vēl jo vairāk, nereti saimnieks nevis atstāj savu kompanjonu novārtā, bet gan māca tam pilnīgi aplamu uzvedību. Mīts par to, ka suns, kas kož un plosa medījumu, kas sargā iegūto zvēru no citiem suņiem, cilvēkiem un pat saimnieka, ir labs, ka šāda ārkārtēja agresivitāte ir noderīga medībās un liecina par izcilajām suņa darba īpašībām, ir pamatā nepareizs. Ideālā variantā sunim ir jāziņo par atrasto medījumu, kamēr kāds mednieks atnāk, bet pēc tam jāzaudē interese par beigto zvēru. Viss. Nedrīkst suni kūdīt. Nedrīkst pamest tam medījumu, lai plosa, un slavēt par tādu nepamatotu un nelietderīgu ārdīšanos, jo šādā veidā tiek bojāta suņa psihe, radīts auglīgs pamats nepaklausībai, agresivitātei un lielām problēmām nākotnē. Nerunājot jau par medījuma bojāšanu, kas sunim šķitīs pilnīgi pareiza rīcība. Saimniekam taču tas rada prieku…

Darba pārbaudēs nepietiekami neatlaidīgam un niknam medību sunim var nepietikt drosmes stāties pretī zvēram, īpaši āpsim, kas atzīts par visbīstamāko no alu zvēriem mūsu zemē.

Savukārt bez spalgas un skaļas balss mednieki nevarēs noteikt suņa atrašanās vietu un cīņas situāciju. Bet, kad zvērs tiek ar riešanu noturēts uz vietas, katrai kavēšanās minūtei ir nozīme. Suns, kas nerej vai atrodot ātri sakampj zvēru, alās var iet bojā. Jāpiebilst, ka labs jagdterjers vai taksis alā ne tikai aprej zvēru, bet arī sit ar pakausi pa alas griestiem, un šie būkšķi ir labi dzirdami virspusē un ļauj precīzi noteikt suņa atrašanās vietu.

Lai mazinātu risku, nereti tiek ieteikts suni sākumā iepazīstināt ar medījamo dzīvnieku mākslīgajās alās. Kādas tās mēdz būt? Kā nu kurš pārbaužu rīkotājs izdomā. Citi veido tuneļus no dēļiem līdz ar zemes virsmas līmeni, kur grīda ir dabiska. Virszemē tiek būvēti ķieģeļu, cauruļu, dēļu tuneļi. Kāds izlīdzas ar slidenu finieri, kas pat pieredzes bagātam sunim izraisa izbrīnu un rada nevēlēšanos iet iekšā, jo ķepas slīd. Raimo Jansons uzskata, ka darba pārbaudes dabiskajās alās ir optimālākais variants arī pirmreizējam pārbaužu dalībniekam.

Saistībā ar alu medībām un pārbaudēm ir arī citi riski. Ja alas ir dziļas vai izraktas smilšainā augsnē, āpsim ir lielas priekšrocības. Dzīvnieks zina savas ejas kā cilvēks savu māju. Pat ja tas iedzīts strupceļā, zinot savus spēkus, strīpainais var sākt rakt. Ja suns seko, pastāv iespēja, ka ala aizgrūs tam aiz muguras, bet no priekšas to aizraks āpsis. Suns nosmaks. Lai mazinātu šāda iznākuma iespēju, smilšainās, dziļās alas atstāj neskartas, bet vajadzības gadījumā suņiem lieto GPS navigatoru ar signālu. Divu un trīs stāvu alās sunim nevar palīdzēt, jo nav skaidrs, kur tas atrodas, un lielākā dziļumā pat nevar dzirdēt, kur tas rej, ja rej. Arī āpša intelekts ir jāņem vērā. Dzīves viedais zvērs māk visādi izdarīties, lai atbrīvotos no suņa tvēriena vai izbēgtu no sekotāja. Āpsis var apmesties uz muguras, izmantojot suņa uzbrukuma enerģiju, ar ķepām atvairīt mednieku un pat pārmest to sev pāri un aizbēgt.

Ar visu rakstu var iepazīties žurnāla Medības 2015.gada marta numurā šeit!

Alu suņu darba pārbaudes dabīgos medību apstākļos

Posted on Updated on

Screen Shot 2015-04-27 at 21.59.52Alu suņu darba pārbaudes dabīgos medību apstākļos vai arī mākslīgajā alā ir ļoti atšķirīgas, bet katram no šiem veidiem ir savi plusi un arī savi mīnusi. Nelielā videorullītī, ko sagatavojusi LMKA, nacionālās kategorijas eksperts Raimo Jansons stāsta par to, kā notiek alu suņu darba pārbaudes dabīgos medību apstākļos, kas būtu jāievēro, kādām lietām jāpievērš uzmanība.

Video Alu suņu darba pārbaudes dabīgos medību apstākļos pieejams šeit!

Kurš izglābs Megiju? Divgadīga taksenīte nonāk patversmē, jo saimniekiem traucējot viņas spalvas

Posted on

Megij_patversm_12Taksenīte Megija kā ņiprākā no astoņu brāļu un māsu kompānijas dabūja iesauku – Mazā Niknā. Viņas mammas Eiras saimnieks prātoja – varbūt paturēt kucīti sev bebru medībām, taču mājās jau bija divi četrkājaini palīgi. Divu mēnešu vecumā mazulīti paņēma ogrēniete Jolanta no Čiekuru ielas – bērni gribot sunīti, taču šā gada sākumā rotaļu biedrene nonāca dzīvnieku patversmē. Megiju atstāja ar vārdiem – suni nevaram paturēt spalvu dēļ, jo mūsu ģimenē būs pieaugums.

Sludinājumu Ogres laikrakstā ar Megijas fotogrāfiju nejauši pamanīja mammas saimnieks Vilis Vizulis. Medniekam vai sirds apskrējās – Mazā Niknā nonākusi patver­smē! No avīzes attēla raudzījās izbiedēts un nelaimīgs suņuks.

Vilis ar medību suņu audzēšanu un apmācību nodarbojas, kā pats saka, visu mūžu. Metiens, kurā atskrēja Megija, bijis labs – puse kucēnu līdzinājušies ņiprajai medniecei Eirai, otra atsitusies tēvā – izcilajā mežacūku dzinējā Čipā. Viņu attīstībai Vilis sekojot līdzi apzinīgi, jo rūp katra suņabērna liktenis. Visus pretendentus izjautājot par dzīves apstākļiem, un Jolanta pārliecinājusi, ka viņu ģimenē sunītim būs laba dzīve, Megiju tur visi mīlēs un lolos. Ar jaunajiem saimniekiem Vilis cenšas uzturēt kontaktu – viņi sūta ziņas, kā suņukiem klājas, audzētājs palīdz ar padomu. “Vienmēr piekodinu – ja ir kādas problēmas, zvaniet!” No Jolantas saņēmis e-pasta vēstuli, ka ar taksenīti viss esot kārtībā, ja nu vienīgi pārāk sparīgi trenkājot kaķi. Medību suņiem vajagot laiku, lai saprastu, ka mājas kaķis nav medījams kustonis, nosaka mednieks.

Ar visu rakstu var iepazīties LA.lv šeit!

Foto no Ogres dzīvnieku patversmes.

 

Mazliet par bladhaundiem

Posted on

bladhoundi_7531Ja kāds domā par suņa iegādi un uzsvaru vēlas likt uz asinspēdu, tad viena no iespējām ir bladhaundi.

Liels, šķietami lempīgs suns ar garām, nokarenām ausīm, krunkainu ādu un pamatīgu skeletu – bladhaunds pelnīti tiek uzskatīts par vislabāko degunu pasaulē. Tas spēj saost cilvēka vai dzīvnieka pēdas pat vairākas dienas pēc tam, kad tās atstātas. Turklāt ne lietus, ne vējš sunim neliegs atrast meklēto.

Bladhaunda oža ir tik attīstīta, ka šie suņi spēj atrast bojāgājušos pat zem ūdens. Slavenās ādas krokas uz galvas un kakla, kā arī garās nokarenās ausis ir radītas vienam nolūkam – koncentrēt smaržu ap suņa degunu un neļaut tai izgaist vai aizplūst garām. Kolosālas smaržu uztveres spējas savienojumā ar ārkārtīgi izteiktu pēdu dzīšanas instinktu radījušas šo ideālo dzinējsuni.

Vēsture. Precīzu ziņu par šīs šķirnes senčiem nav. Viena no ticamākajām versijām izklāstīta amerikāņu autoru Ketrīnas Brī un Lenas Rīdas grāmatā Bladhaunds, kurā kā šķirnes dzimtene minētas Mezopotāmija un Divupe. Protams, piesaucot vēsturiskas liecības: pergamentus, arhitektūras pieminekļus un ceļotāju un iekarotāju atstātos literāros darbus. Viduslaikos bladhaundi jau bija atrodami gan Anglijā, gan kontinentālajā Eiropas daļā. Slavenākais medību suņu bars bija Svētā Huberta klosterī Beļģijā. Tur audzētie suņi tiek uzskatīti par mūsdienu bladhaunda priekštečiem. Beļģijā šos suņus joprojām dēvē par Chien du St Hubert – svētā Huberta suņiem. Dižciltīgas izcelsmes vīrs Fransuā Huberts bija aizrautīgs mednieks. Mūku brālībai viņš pievienojās pēc sievas nāves, bet, arī atsakoties no laicīgām lietām, palika uzticīgs savai kaislībai – medībām un audzēja medību bladhaundus. Pēc viņa nāves klostera mūki turpināja aizsākto. Par laimi visiem medniekiem un šīs šķirnes cienītajiem visā pasaulē.

Viduslaikos Eiropā un arī mūsdienās šos suņus izmanto ne tikai dzinējmedībām, bet arī kā sargus un pēddziņus, meklējot noziedzniekus un pazudušos.

Standarts. Sākotnēji bladhaundi varēja būt jebkādā krāsā, bet mūsdienas paleti ierobežo šķirnes standarts. Mēdz būt melni lāsumaini, brūni lāsumaini, rudi vai brūni ar melniem plankumiem (uz muguras, ausīm un purna gala), tīri rudi un ar nelieliem melniem lāsumiem.

Suņi ir lieli – svars līdz 70 kilogramiem suņiem un līdz 50 kucēm. Dzīves ilgums diemžēl ir viens no īsākajiem. Suņi dzīvo vidēji 6 – 7 gadus. Vecākais zināmais bladhaunds nodzīvoja 12 gadu.

Vairāk var atrasts LA.lv šeit!

Priecīgus un gaišus svētkus

Posted on

IMG_7739

Latvijas Mednieku kinoloģiskā apvienība novēl saviem biedriem, medniekiem un medību suņu īpašniekiem priecīgus Ziemassvētkus, un izdevušos Jauno gadu.

Tiekamies 2015.gadā ar jauniem pasākumiem un idejām!

LMKA valde

Kā rīkoties, ja pazudis suns

Posted on Updated on

IMG_7673Šeit daži noderīgi padomi no Dzivniekupolicija.lv.

Pazaudēt savu mīluli ir milzīgs pārdzīvojums. Tāpēc ir svarīgi ar vēsu prātu savlaicīgi veikt nepieciešamās darbības tā atrašanai. Kā to darīt?

– Sazinieties ar dzīvnieku patversmēm, jo iespējams, kāds jūsu pazudušo draugu ir atradis un nogādājis turp. Atstājiet patversmēm informāciju ar Jūsu dzīvnieka aprakstu un Jūsu kontaktinformāciju.
– Sazinieties ar Valsts policijas, pašvaldības policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vietējām nodaļām un informējiet par dzīvnieka pazušanu, kā arī atstājiet savas koordinātes gadījumam, jā dzīvnieks nonāk šo institūciju redzeslokā.
– Izvietojiet sludinājumus ar pazudušā dzīvnieka attēlu un aprakstu pazušanas vietas tuvumā, kā arī veterinārajās klīnikās, dzīvnieku patversmēs, zooveikalos, iecienītās pastaigu vietās, pie lielveikaliem, skolās un citās publiskās vietās, kur uzturas daudz cilvēku.
– Vidēji ik pēc divām nedēļām atjaunojiet sludinājumus, kas atrodas ārā – ja tie izskatīsies veci, cilvēki tiem nepievērsīs uzmanību.
– Regulāri pārbaudiet pazušanas vietu, ieteicams, vakara vai rīta stundās, kad valda relatīvs klusums – iespējams, Jūsu dzīvnieks atgriezīsies tur, kur pēdējo reizi bijis kopā ar Jums.
– Ievietojiet informāciju internetā – sludinājumu portālos (www.atrasts.lv, http://www.ss.lv, http://www.lost.lv, http://www.reklama.lv u.c.), tematiskajās lapās (www.dzivniekusos.lv, http://www.petnet.lv, http://www.tvnet.lv mājdzīvnieku sadaļā u.c.), diskusiju forumos un citur.

Vairāk par to lasiet šeit!

Un vēl, pats galvenais, sunim jābūt identificējamam – ar siksniņu, kurai piestiprināta kontaktinformācija, ja izmantojat GPS suņu izsekošanas sistēmas, tad saimnieka tālruņa numuram jābūt arī uz šīs siksnas, obligāti čipojiet savus suņus, ne tikai tādēļ, ka tā ir obligāta prasība, bet arī tādēļ, ka jebkurš veterinārārsts varēs suni identificēt.

Ja suns pazudis, nepārtrauciet tā meklēšanu, jo suņi mēdz atrasties. Vācu medību terjera kucīte Greta pēc trim mēnešiem ir atgriezusies pie sava saimnieka!

Jauni medību ierobežojumi vēl piecos pagastos

Posted on

DSCF1896Kā ziņo Valsts Meža dienests, 4. novembrī laboratorisko analīžu rezultāti apstiprinājuši jaunu Āfrikas cūku mēra gadījumu Alūksnes novada Veclaicenes pagastā atrastajai beigtajai mežacūkai.

Ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta ieteikumus un, ņemot vērā jaunus saslimšanas gadījumus mežacūku populācijā ar Āfrikas cūku mēri,  Valsts meža dienests ir veicis grozījumus 2014. gada 16. septembra rīkojumā Nr. 156 „Par ierobežojumiem medību organizēšanā”, papildināts to vietu saraksts, kur  medībās nav atļauts izmantot šķirnes medību suņus, izņemot medījot ar šķirnes medību suni alās vai izmantojot ievainota dzīvnieka atrašanai, kad šķirnes medību suns ir pavadā. Aizliegums attiecas uz  Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, un Apes novada Apes, Gaujienas un Trapenes pagastu medību platībām.

Medības ar dzinējiem un traucēšanu nav atļautas Apes, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastos  Ziemeļaustrumu virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā.

Beigto mežacūku, kurai konstatētas Āfrikas cūku mēris,  atrasta aptuveni  500 metru attālumā no Igaunijas robežas un 10 km no vietas, kur pagājušajā nedēļa Igaunijā, Voru apriņķī Āfrikas cūku mēris tika konstatēts četrām mežacūkām. Sakarā ar konstatēto gadījumu noteikti papildus ierobežojumi Apes novada Gaujienas, Trapenes un Apes pagastos, kā arī Alūksnes novada Veclaicenes, Jaunlaicenes pagastos.
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta informācijas, laika periodā no 27. oktobra līdz 4. novembrim saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina Āfrikas cūku mēra vīrusu gan atrastajām, jau beigtajām, gan nomedītājām 9 mežacūkām gan Ziemeļvidzemē, gan Dienvidlatgalē. Visas teritorijas atrodas jau iepriekš noteiktajā Āfrikas cūku mēra ārkārtas situācijas teritorijā.

Līdz 4. Novembrim Āfrikas cūku mēris konstatēts  150 mežacūkām.

Valsts meža dienests un Pārtikas un veterinārais dienests aicina visus, kuri atrod beigtas meža cūkas, nekavējoties par to informēt.

Kad medību suns jāved pie veterinārārsta?

Posted on

Saimnieka pienākums ir rūpēties par sava suņa veselību un labsajūtu. Suns pie veterinārārsta jāved ne tikai tad, kad notikusi kāda nelaime medībās, bet arī profilaktiski, lai veiktu nepieciešamās vakcīnas, kā arī tad, ja novēro kaut ko aizdomīgu. Protams, šī ir suņkopības ābece, bet joprojām ir suņu īpašnieki, kuriem trūkst elementāru zināšanu par suņu turēšanu. Pavisam nesen uz darba pārbaudi tika atvests suns ar kašķi, bet saimnieks šo problēmu pat nebija uztvēris nopietni.

Kad suns ir jāved pie veterinārārsta?

– pieaudzis suns reizi gadā jāved pie ārsta, lai veiktu visas nepieciešamās potes. Medību suns obligāti būtu jāvakcinē pret trakumsērgu, bet iesakām veikt komplekso poti pret visdažādākajām suņiem raksturīgām saslimšanām. Datums, kad suns būtu jāved uz atkārtotu vakcināciju, ir ierakstīts suņa vakcinācijas pasē. Kucēniem pirmo vakcināciju veic, kad tie vēl ir pie mātes. Otra vakcinācijas reize ir trīs mēnešu vecumā. Pēt tam – reizi gadā.

– lai vakcīna būtu efektīva, suns pirms vakcinācijas būtu jāattārpo. Attārpošanu iesaka veikt vismaz divas reizes gadā. Tas jo īpaši attiecas uz medību suņiem, jo tiem ikdienā ir kontakts ar meža dzīvniekiem. Attārpošana jāveic arī tad, ja tiek novēroti parazītu invāzijas simptomi – suns tievē, pasliktinās suņa kažoka kvalitāte, sunim ir regulāra caureja, suns regulāri vemj. Ja nonācis tik tālu, tad jāsaprot, ka situācija ir ļoti smaga. Parasti attārpošanas zāles var iegādāties veterinārajās aptiekās, labāk vispirms konsultēties ar veterinārārstu. Jāielāgo, ka attārpošana jāveic visiem mājas suņiem un kaķiem vienlaicīgi, savādāk no attārpošanas nebūs nekādas jēgas.

– ja suns pastiprināti kasās un tam konkrētās vietās iet nost kažoks, tad ir liela iespēja, ka sunim ir kašķis vai arī ādas ērcīte. Iespējamas arī dažādas alerģijas. Kašķi neārstējot suns ne tikai var aiziet bojā, bet var aplipināt arī cilvēku. Šajā gadījumā var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ar kašķi var inficēties pēc kontakta ar slimu lapsu, jenotsuni, pat ezi.

– veterinārārsts jāmeklē arī tad, ja sunim bijusi kāda trauma vai plēsums. Pat neliela brūce, ja to nepareizi kopj, var pārvērsties par strutojošu infekcijas perēkli. Ārsts brūci apstrādās un nepieciešamības gadījumā sašūs. Nekādā gadījumā nevajadzētu paļauties uz seniem mītiem, ka suns pats brūci izlaizīs.

– ja sunim parādās vemšana, caureja, zūd apetīte, tas kļūst apātisks, ārsts jāmeklē nekavējoties, jo tie varētu būt kādas nopietnas saslimšanas simptomi. Smaga suņu saslimšana, kas nesen parādījusies Latvijā, ir babezioze. Par šo saslimšanu plašāk var izlasīt šeit!

Ja sava suņa uzvedībā vai veselības stāvoklī novērojat ko neparastu, labāk nekavējoties meklēt profesionāļa palīdzību. Tas noteikti būs lētāk nekā izaudzināt jaunu suni!

 

Medību sunim jābūt labā formā

Posted on Updated on

Bavārijas asinspēdu dzinējsuns
Bavārijas asinspēdu dzinējsuns

Medību suns nav tikai ģimenes mīlulis vai rotaļlieta. Tas ir darba suns, kam medību laikā mežā ne tikai jāiztur ilglaicīga un milzīga slodze dienas garumā, bet nepieciešamības gadījumā arī jācīnās ar meža zvēru. Iedomājieties, ja jūs pats mēnešiem tālāk par dārza vārtiņiem neizejiet, skatāties televizoru un ēdat treknas sviestmaizes, un vienu dienu jums pēkšņi liek nobraukt ar riteni 30 kilometrus vai noskriet 10 kilometrus, vienlaikus runājot pa telefonu. Par to, ka šāda fiziska slodze var beigties pat ar ārsta apmeklējumu, nebrīnās neviens. Toties, ja līdzīgā situācijā nokļūst suns, tad visticamāk saimnieks uz suni bārsies, jo dzīvnieks neattaisno uz to liktās cerības un ātri piekūst.

Suns ir tāds pats sportists kā cilvēks, tiks suns nepiedalās Olimpiskajās spēlēs, bet gan dzinējmedībās. Saimnieki ļoti grēko, savus medību suņus pēc sezonas beigām ieliekot voljērā, no tā izlaižot atkal tik pēc astoņiem mēnešiem, un liekot tam pilnvērtīgi mežā strādāt. Vēl bēdīgākā situācijā tagad ir suņi, kuriem jāturpina sēdēt voljeros Āfrikas cūku mēra dēļ. Lai suns jebkurā gadalaikā būtu labā fiziskā formā, lai tas būtu apmierināts pat tad, kad medībās netiek, kā arī, lai mazinātu dažādas problēmas (nepārtraukta riešana, agresija, vēlme bēgt prom, kaimiņu vistu un kaķu košana utt.), kas saistītas ar to, ka sunim gluži vienkārši ir garlaicīgi, jāievēro dažas vienkāršas un elementāras lietas:

– sunim ar voljeru vai iežotogu platību nepietiek, lai tas atbrīvotos no uzkrātās enerģijas. Saimniekam vismaz divas reizes dienā būtu ar suni jādodas vismaz 30 minūšu garā pastaigā. Suņa smadzenes ir jāstimulē, un to vislabāk var darīt pastaigu laikā, ļaujot tam pētīt, ošņāt, vienkārši būt sunim. Liela auguma un aktīviem suņiem pastaigām jābūt minimums 45 min.

– lai ne tikai sevi, bet arī suni uzturētu formā, ideāli piemērots ir velosipēds. 10 – 15 km ja ne katru, tad katru otro dienu ļaus sunim kontrolēti izskrieties, ļaus tam atbrīvoties no liekās un destruktīvās enerģijas, kā arī uzturēs to lieliskā formā. Jāielāgo gan, ka labāk kā sunim tā saimniekam sākt ar 5 km distanci, to pamazām palielinot, lai nedz suns, nedz saimnieks neiedzīvotos dažādās veselības problēmās. Bez velosipēda var izmantot skrituļslidas, var doties nūjot, skriet utt.

– lai pastaigu laikā neiedzīvotos problēmās, sunim vajadzētu apgūt elementāras paklausības pamatus, piemēram, komandu blakus, kā arī būtu jāpanāk, lai suns, piemēram, nemestos virsū citiem suņiem. Ar pāris treniņiem šīs problēmas var atrisināt.

Šādas fiziskas aktivitātes kopā ar savu suni ne tikai nāks par labu suņa un saimnieka veselībai, bet arī padarīs ciešāku saiti starp saimnieku un suni, kā arī pamazām likvidēs virkni problēmu, kas saistītas ar to, ka sunim ir par daudz enerģijas un tam ir garlaicīgi.

Ja apzināties, ka nepietiks laika, ko veltīt savam sunim, tad suni labāk nemaz neiegādāties!

DNS analīzes apstiprina zeltaino šakāļu klātbūtni Latvijā

Posted on

Golden_Jackal,_SerengetiTartu Universitātē veiktās nomedīto dzīvnieku DNS analīzes ir apstiprinājušas, ka Latvijā patiešām dzīvo zeltainie šakāļi. Mežzinātnes institūta „Silava” pētnieki spriež, ka, visticamāk, šakāļi ieceļojuši nevis no kaimiņzemes Igaunijas, kur šo sugu jau pirms kāda laika atklāja, bet gan no dienvidaustrumiem, ziņo Latvijas Sabiedriskie mediji – LMS.lv.

“Apstiprinājums, ka tie ir šakāļi, tagad ir pilnīgi skaidrs,” saka Mežzinātnes institūta „Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.

Ar visu rakstu iespējams iepazīties šeit!

Bildes atsauce

Palielinās teritorija, kur ir ierobežojumi medību organizēšanā

Posted on Updated on

Screen Shot 2014-10-17 at 09.52.41Ņemot vērā jaunus saslimšanas gadījumus mežacūku populācijā ar Āfrikas cūku mēri,  Valsts meža dienests ir veicis grozījumus 2014. gada 16. septembra rīkojumā Nr. 156 „Par ierobežojumiem medību organizēšanā” un tas nozīmē, ka ierobežojumi medību organizēšanā attiecas vēl uz 7 pagastiem.

Papildināts pagastu saraksts, kur nav atļautas medības ar dzinējiem vai traucēšanu un tajā ir iekļauti 5 pagasti Dienvidlatgales  virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā – Nīcgales,  Rožkalnu, Rudzātu, Turku, Upmalas un 2 pagasti Sēlijas virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā – Atašienes un Vīpes.

Tagad medības ar dzinējiem un traucēšanu kopumā nav atļautas 118 pagastos Latgalē, Vidzemē un Sēlijā.  Un, tie ir sekojošās medību platībās:

  • Austrumlatgales virsmežniecībā – Audriņu, Bērzgales, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Čornajas, Dricānu, Griškānu, Ilzeskalna, Isnaudas, Istras, Kantinieku, Kaunatas, Lauderu, Lendžu, Līdumnieku, Mežvidu, Mērdzenes, Nautrēnu, Nirzas, Ņukšu, Ozolaine, Ozolmuižas,  Pasienes, Pildas, Pureņu, Pušmucovas, Rundēnu, Sakstagala, Stoļerovas, Stružānu, Verēmu, Zaļesjes, Zvirgzdes pagastos;
  • Centrālvidzemes virsmežniecība – Aronas, Bērzaunes, Kalsnavas, Lazdonas, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Praulienas, Vestienas pagastos;
  • Dienvidlatgales virsmežniecībā – Aglonas, Ambeļu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Biķernieku, Dagdas, Demenes, Dubnas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalkūnes, Kalniešu, Kalupes, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Laicesas, Līksnas, Maļinovas, Mākoņkalna, Medumu, Naujienes, Nīcgales,  Piedrujas, Pelēču, Pušas, Robežnieku, Rožkalnu, Rudzātu, Salienas, Skaistas, Skrudalienas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas, Tabores,  Turku, Upmalas, Ūdrīšu, Vaboles, Vecsalienas, Višķu pagastos;
  • Sēlijas virsmežniecībā – Aiviekstes, Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu, Vietalvas, Vīpes pagastos;
  • Ziemeļaustrumu virsmežniecībā – Vijciema pagasts;
  • Ziemeļvidzemes virsmežniecībā – Brenguļu, Burtnieku, Ērģemes, Ēveles, Jērcēnu, Jeru, Kauguru, Kārķu, Ķoņu, Naukšēnu, Plāņu, Rencēnu, Trikātas, Valkas, Valmieras pagastos.

Šajās teritorijās medībās nav atļauts izmantot šķirnes medību suņus, izņemot medījot ar šķirnes medību suni alās vai izmantojot ievainota dzīvnieka atrašanai, kad šķirnes medību suns ir pavadā.

Medībās pazudis vācu medību terjers Greta

Posted on Updated on

Greta, pazuda medībās Mālpils rajonā. Mareks: 29131220
Greta, pazuda medībās Mālpils rajonā. Mareks: 29131220

Greta. 11.oktobrī Mālpilī medību laikā pazuda vācu medību terjers – Greta, iespējamā atrašanās vieta – Suntažu, Ķeipenes, Mālpils teritorija.Noderēs jebkura informācija – tel.29131220 Mareks Karpovičs.

Iespējams zog vācu medību terjerus

Sliktā ziņa ir tāda, šogad bez Gretas pazudušas (aizdomas par to, ka nozagtas) vēl trīs vācu medību terjera kucītes. Lūgums pievērst uzmanību tam, ja kāds mēģina šos suņus “legalizēt”, taujājot pēc iespējas nopirkt suņu šķirnes izcelsmes dokumentus. Jānorāda vēl, ka Jāņa un Svetlanas suņi bija mikročipēti un reģistrēti LDC! Iespējams, ka pavēries jauns biznesa veids – nozgat un pēc tam pārdot jau gatavu medību suni. Vērojam un turam roku uz pulsa, lai nepieļautu to, ka mednieku izaudzināti un kopti medību suņi tiek nozagti un pēc tam kādam pārdoti. Uzmanība arī jāpievērš tam, ja kolektīvo medību laikā kādam pēkšņi uzrodas jau pieaudzis medību suns.

Meklēšanā!

Grēta. Ikšķile.
Grēta. Ikšķile. Jānis Cimmeram 26385334.

Grēta. 11.septembri Ikšķiles novadā, netālu no apdzīvotas vietas Ceplīši pazudusi jagterjera Grēta, 2 gadus veca. Bez kaklasiksnas (tā sanāca), īpašas pazīmes balts lāsums uz krūtīm. Par jebkuru informāciju lūgums zvanīt īpašniekam Jānis Cimmeram 26385334.

 

 

 

 

 

 

Doris. Rīga.  Svetlana - 25996111.
Doris. Rīga. Svetlana – 25996111.

Doris. Rīgā Tec2 rajonā, netālu no autobusa pieturas Rozkalni pastaigas laikā mežā gandrīz saimnieces acu priekšā nozaga vācu medību terjera kucīti. Suņa augums – 39 – 40 cm, asspalvaina, kupēta aste, čipēta, nav liekā pirksta uz priekšējās ķepas (operēta). Atlīdzība 500 eiro. Svetlana: 25996111.

 

 

 

 

 

Septembra vidū Salaspilī netālu no reaktora no pagalma nozagta vācu medību terjera kucīte, kurai ap kaklu bija sarkana siksniņa ar saimnieku tālruņa numuru. Diemžēl bildes nav. Saimnieks 29345886.

Apkopoja: žurnāls “Medības”